Bipolārie traucējumi

Kas ir bipolārie traucējumi?

Bipolāri afektīvie traucējumi (agrāk tika dēvēti arī par maniakāli depresīvajiem traucējumiem) ir izteiktu garastāvokļa svārstību traucējumi.
Kā izpaužas garastāvokļa traucējumi – noskaņojums un aktivitātes līmenis periodiski (dažu nedēļu vai dažu vai vairāku mēnešu laikā) svārstās un būtiski ietekmē ikdienu. 
Katrs cilvēks piedzīvo nelielas garastāvokļa svārstības, kad pozitīvs noskaņojums mijas ar nespēku, nevēlēšanos kaut ko darīt, sliktu noskaņojumu. Šīs nelielās svārstības noteikti nenorāda uz traucējuma esamību. Bipolāri afektīvie traucējumi ir nopietni smadzeņu darbības un hormonālo svārstību traucējumi.

Bipolāros traucējumus diagnosticē psihiatrs. Ārstēšanas efektivitāti nosaka medikamentu un psihoterapijas kombinēšana. 

Bipolārs – garastāvoklis svārstās no viena pola uz otru, t.i., no izteiktas nomāktības uz izteiktu pacilātību.

Afektīvs – ar emocijām saistīts stāvoklis.

Kas notiek, kā izpaužas bipolārie traucējumi?

Bipolāri afektīvo traucējumu gadījumā depresija vai pazemināts noskaņojums mijas ar izteiktu pacilātību. Pārlieku priecīgs vai pāruzbudināts garastāvoklis attiecināms uz māniju (maniakālā epizode) vai hipomāniju (hipomānija ir daudz maigāks, vieglāks mānijas paveids, iespējams, kā mānijas priekšvēstnesis, periods –pirms) un dziļu skumju un bezcerības stāvoklis attiecināms uz depresijas epizodi. Cilvēkiem, kuriem ir mānijas epizodes, tās parasti mijas ar depresijas epizodēm vai simptomiem. 

Bipolāro traucējumu cikliskums parādīts šajā attēlā (zemāk):





Šajā attēlā (zemāk) parādītas bipolāro traucējumu un unipolārās depresijas līknes atšķirības. Tātad, unipolāras depresijas epizodes gadījumā netiek sasniegts hipomānijas vai mānijas stāvoklis:


Ir iespējamas arī jauktas afektīvas epizodes, ko raksturo gan mānijas, gan depresijas pazīmes vienlaikus. Šīs epizodes parasti mijas ar normāla garastāvokļa periodiem. Jauktā afektīvā stāvokļa laikā, cilvēks var justies ļoti uzvilkts, var būt miega traucējumi, mainīga ēstgriba un var parādīties pašnāvības domas. Cilvēki jauktā afektīvā stāvoklī var justies ļoti nomākti un skumji, tajā pašā laikā būdami ļoti enerģiski.

Dažiem cilvēkiem depresija un mānija var strauji nomainīt viena otru, - norit tā sauktā straujā ciklu maiņa. Straujās ciklu maiņas gadījumā mānijas un depresijas epizodes nomainās aptuveni četras vai vairākas reizes gadā, šis paveids būtiskāk ietekmē cilvēka funkcionālo stāvokli.

Atsevišķi izdalāma būtu ciklotīmija – maigākas, ne tik izteiktas formas bipolārie traucējumi. Šajā gadījumā hipomānijas epizodes mijas ar viegliem vai vidējiem depresijas simptomiem, neatbilst visiem kritērijiem. Ciklotīmiju varētu attiecināt arī uz personības iezīmēm.

Bipolāros traucējumus raksturo arī tāds stāvoklis, ja garastāvokļa svārstības nav tik izteiktas. Piemēram, dažiem cilvēkiem ar bipolāro traucējumu, ir izteikti hipomānijas periodi, - vieglāks, maigāks mānijas paveids. Hipomānijas epizodes laikā, cilvēks var justies ļoti labi, būt ļoti produktīvs un ļoti labi funkcionēt, nereti noliedz nepieciešamību pēc medikamentiem ( …es taču jūtos labi, viss notiek, kāpēc jādzer zāles…).
Diemžēl no hipomānijas epizodes var attīstīties mānijas vai depresijas stāvoklis, tāpēc arī šīs epizodes laikā būtu jālieto medikamenti. Ļoti ieteicams apmeklēt psihoterapiju, lai iemācītos atpazīt brīdinājuma zīmes un novērstu virzību uz mānijas vai depresijas epizodes pusi.

Dažkārt, cilvēkam ar spēcīgu mānijas vai depresijas epizodi var būt arī psihozes simptomi, piemēram, halucinācijas vai murgi. Piemēram, psihozes simptomi mānijas epizodē - sajūta, ka esi slavenība, ka ir daudz naudas, ka ir īpašas spējas. Risks – zaudēt īpašumus, uzņemties nevajadzīgu atbildību, pazaudēt ģimeni un draugus, darbu, nokļūt ļoti riskantās situācijās, utml.
Psihozes simptomi depresijas laikā – sajūta, ka esi izputējis, vai esi pastrādājis noziegumu. Šādos gadījumos īpaši rūpīgi jāizvērtē simptomi, lai izslēgtu šizofrēnijas diagnozi.


Bipolāro traucējumu simptomi

Maniakālās epizodes (perioda) simptomi:
  • Īpaši pacilāts garastāvoklis, pārspīlēts optimisms un pašvērtējums,
  • Pārspīlēts sabiedriskums, 
  • Pārmērīga aizkaitināmība, agresīva uzvedība,
  • Samazināta nepieciešamība pēc miega, nenogurdināmība (darbaspējas daudzu stundu garumā vai pat diennaktīm),
  • Grandiozas domas, milzīgs daudzums ideju,
  • Pārspīlēta sevis svarīguma izjūta,
  • Paātrināta runa, izteikti paātrinātas domas, 
  • Impulsivitāte, pārsteidzīgi/kļūdaini spriedumi, 
  • Mēdz tērēties, izšķiest naudu, spontāni aizņemties, pārdot,
  • Smagākos gadījumos - murgi un halucinācijas

Depresijas epizodes (perioda) simptomi:
  • Ilgstošas skumjas, raudulīgums, trūkst dzīvesprieka,
  • Domas par nāvi, domas par pašnāvību,
  • Būtiskas ēstgribas un miega izmaiņas,
  • Aizkaitināmība, dusmas, raizes, uzbudinājuma sajūta, trauksme,
  • Pesimisms, vienaldzība, apātija,
  • Pazemināta enerģija, iespējama letarģija (miegam līdzīgs stāvoklis),
  • Vainas sajūta, bezjēdzīguma sajūta,
  • Grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumi,
  • Nespēja pieņemt lēmumus,
  • Zaudēta interese par to, kas agrāk sagādāja prieku (arī zaudēta interese par seksu),
  • Sociālo interešu trūkums, nevēlēšanās kontaktēties,
  • kauna sajūta, sociālā trauksme,
  • Neizskaidrojamas sāpes,
  • Smagākos gadījumos – psihotisks stāvoklis (murgi un halucinācijas)

Bipolāri afektīvo traucējumu cēloņi

Pastāv iespējamība, ka bipolārie traucējumi tiek nodoti no paaudzes uz paaudzi, to sauc par ģenētisko predispozīciju (ievirzi). Bērnam, kura vecākiem vai brālim/māsai ir bipolārie traucējumi un/vai depresijas epizodes, ir diezgan liela varbūtība saslimt ar šo sindromu, salīdzinot ar tiem bērniem, kuru ģimenē šis traucējums nav reģistrēts.
 
Pētījumi pierādījuši, ka ne tikai gēni ietekme bipolāri afektīvo traucējumu veidošanos, liela nozīme ir gēnu un psiholoģisko un vides faktoru vienlaicīgai mijiedarbībai. Protams, vides un psiholoģiskie faktori paši par sevi neveido traucējuma rašanos, bet var to veicināt (piemēram, ilgstošs stress, alkohola vai narkotisko vielu lietošana, nozīmīgas dzīves krīzes).

Veicot smadzeņu pētījumus, noskaidrots arī, ka cilvēkiem ar bipolāri afektīvo traucējumu atšķiras pieres daļas smadzeņu garozas struktūra un funkcionēšana. Šī smadzeņu daļa ir atbildīga par spējām risināt problēmas un pieņemt lēmumus. 
Konkrēts cēlonis līdz šim nav atklāts, pētījumi turpinās.

Kas un kad var saslimt ar bipolārajiem traucējumiem?

Simptomi nereti  parādās vēlīnos pusaudža vai agrīnos brieduma gados. Vismaz puse no gadījumiem sākas pirms 25 gadu vecuma. Dažiem cilvēkiem pirmie simptomi izpaužas jau bērnībā, kamēr dažiem tikai vēlākajos dzīves gados.

Traucējums vienādi skar gan sievietes, gan vīriešus, dažādās sociālajās grupās. Ir pētījumi, kuri apliecina, ka sievietēm biežāk novērota straujā ciklu maiņa, kā arī var būt vairāk depresīvās epizodes un vairāk jauktās epizodes, nekā vīriešiem. 

Vairāk ka 2/3 cilvēkiem ar bipolāri afektīvajiem traucējumiem, ir vismaz viens tuvs radinieks ar šo pašu traucējumu vai ar unipolāro depresiju, norādot uz traucējuma pārmantojamības iespējamību.

Ja ģimenē vienam vecākam ir bipolārie traucējumi, bērna risks saslimt ar to ir 15 -30%. Ja šis traucējums ir abiem vecākiem, tad risks paaugstinās līdz 50-75%.
20% no jauniešiem ar smagu depresiju, bipolārie traucējumi var attīstīties nākamo 5 gadu laikā no depresijas epizodes sākuma.

Kognitīvi biheiviorālā terapija un bipolārie traucējumi

Lai arī primārā ārstēšanās ir psihiatra uzraudzībā, medikamentu lietošana, kognitīvi biheivioralā terapija ir ļoti nozīmīga bipolāro traucējumu simptomu mazināšanas daļa. 

Psihoterapiju neveic dziļas depresijas vai mānijas periodā, bet periodā, kad cilvēka stāvoklis ir vismaz mēreni līdzsvarots.

Kognitīvi biheiviorālās terapijas process balstās uz pieņēmumu, ka garastāvokļa svārstības ir attiecināmas ne tikai uz bioķīmiskiem smadzeņu procesiem (to izmaiņām), bet arī uz disfunkcionālajiem veidiem, kādos cilvēki novērtē un interpretē stresa situācijas. Dzīves laikā, kad ir palielināts stress, var parādīties bipolāri afektīvie simptomi kā blakusprodukts kādām kļūdainām pārliecībām un uzskatiem. 

Terapijas laikā cilvēks iemācās paņēmienus, kā apzināties un izpētīt kļūdaino uztveri tā, lai padarītu to precīzāku, funkcionālu. Kļūdainas domas veido kļūdainus spriedumus un no tiem, savukārt, izriet kļūdainas reakcijas. Piemēram, cilvēks, kurš tuvojas mānijas epizodei, var kļūdaini iedomāties, ka viņam ir bezizmēra spēku un enerģijas pieplūdums un rezultāta viņš vairākas dienas nodarbotos ar ārkārtīgi intensīvu slodzi. Tas ir pretrunā ar normālu funkcionālo stāvokli un agri vai vēlu varētu novest izsīkuma vai psihotiskā stāvoklī. 

Tāpat ļoti svarīga ir savlaicīga, agrīna bipolāri afektīvo simptomu pamanīšana. Daži cilvēki šīs pazīmes jūt, ievēro intuitīvi, daudzi nespēj tās pamanīt. Jāatzīmē, ka reizēm epizodes pārslēdzas relatīvi strauji, tad brīdinājuma pazīmes izpaliek, vai arī cilvēks nespēj tās uztvert, atpazīt.

Tabulā apkopotas tipiskākās brīdinājuma zīmes mānijas un depresijas epizodei:




Iemācoties savlaicīgi pamanīt šīs brīdinājuma zīmes, pastāv daudz augstāka iespēja nenonākt depresijas vai mānijas epizodē. 

Kognitīvi biheiviorālā terapijas metodes darbā ar bipolārajiem traucējumiem:
  • Mazināt pieņēmumus un bezpalīdzību par šo traucējumu
  • Izglītot pacientu un ģimeni par traucējumu, palīdzības iespējām un grūtībām, kas ar to ir saistītas
  • Palīdzēt novērst pasliktināšanos depresijas vai mānijas virzienā
  • Palīdzēt ievērot diennakts ritmu, lai veicinātu stabilitāti
  •  Brīdinājuma zīmju atpazīšana
  • Garastāvokļa svārstību atpazīšana un kontrolēšana, palīdzēt kontrolēt vieglus simptomus
  • Pasliktināšanās, atkārtošanās novēršana
  • Palīdzēt radīt izpratni par zāļu lietošanas nepieciešamību, uzticēšanos ārstam
  • Stabilizēt sociālo ritmu, palīdzēt līdzsvarot attiecības (mājās, darbā)
  • Disfunkcionālo (nederīgo, kļūdaino) domu un pārliecību identificēšana, apstrīdēšana un mainīšana
  • Stresa izraisītāju noteikšana
  • Mācīt paņēmienus, lai risinātu problēmas un  mazinātu simptomus
  • Palielināt ģimenes atbalstu un nozīmi ārstēšanās laikā, lai sasniegtu daudz augstāku ārstēšanās efektivitāti