Depresija

Depresija ir viena no visbiežāk sastopamajām psihiskajām saslimšanām - aptuveni 10% vīriešu un 20% sieviešu dzīves laikā cieš no depresijas. Augstāks saslimšanas risks sievietēm saistāms ar sievietes hormonālajām īpatnībām, sociālo lomu sabiedrībā, tai pat laikā, vīriešu depresija netiek pietiekami atpazīta un diagnosticēta.

Depresijai raksturīgs nomākts garastāvoklis, intereses un prieka zudums, vainas un bezjēdzīguma izjūtas, miega un ēstgribas traucējumi, pazemināta enerģija un vāja koncentrēšanās. Depresija nav pārejošs slikts garastāvoklis. Protams, viens no biežākajiem simptomiem ir nomākts garastāvoklis, tomēr šis simptoms jānovēro ilgstoši, vairāk nekā divas nedēļas, visās vidēs (mājās, darbā, viesībās). Tomēr depresija mēdz arī slēpties - kas nozīmē, ka cilvēks neizrāda kādus depresijai raksturīgus simptomus, lai arī jūtas ļoti slikti.
 
Depresijas veidošanās mehānisms
Depresijas laikā notiek izmaiņas galvas smadzenēs. Ir milzīgs daudzums nervu šūnu, kas savienotas vienā tīklā un ir aktīvi savstarpēji saistītas viena ar otru. Informācija (elektriskais lādiņš) impulsu veidā skrien no vienas šūnas otrā pa nervu kanāliem. Šos kanālus noslēdz nervu gali. Starp nervu galiem un kanālu ir smalka pāreja - sinapse. Kad elektriskais lādiņš pa nervu kanālu aiziet līdz nervu galam, atbrīvojas viela - mediators (serotonīns, noradrenalīns, acetilholīns u.c.). Mediators nodod informāciju no viena nervu gala citam. Ne velti serotonīnu sauc par „laimes hormonu”.

Veselam cilvēkam šie procesi norit raiti un līdzsvaroti. Savukārt, depresijas laikā mediatoru sinapsē kļūst mazāk, un, lai lādiņš pārlektu uz nākamajiem nervu galiem, nervu kanālam vajag vairākas reizes pēc kārtas sūtīt signālu. Līdz ar to, depresīva cilvēka smadzenes darbojas daudz lēnāk. Tātad, visi procesi, kas nosaka labu pašsajūtu, arī notiek daudz lēnāk. Ja organismā ir serotonīna deficīts, tad cilvēkam pasliktinās garastāvoklis, pieaug pesimistisks un apātisks noskaņojums. Serotonīns nervu šūnās veidojas no aminoskābes L-triptofāna gaišā dienas laikā, kas izskaidro tā saucamo sezonālo depresiju rudenī un ziemā – pietrūkst saules serotonīna sintēzei.
 
Depresijas simptomi
Depresija izraisa būtiskus psihisko procesu traucējumus. Depresijas klīniskās izpausmes ir atšķirīgas gan vīriešiem un sievietēm, gan dažādos vecuma posmos. 

Depresijas pamatsimptomi:
  • pazemināts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta iemesla;
  • pazeminātas intereses un spēja izjust prieku;
  • nogurdināmība, enerģijas trūkums.

Depresijas papildu simptomi:
  • pašapsūdzības domas, neadekvāta vainas sajūta;
  • pazemināts pašnovērtējums;
  • suicidālas domas vai uzvedība;
  • neizlēmība, grūtības plānot vai koncentrēties;
  • psihomotorās aktivitātes traucējumi - ažitācija (liels nemiers) vai kavēšana;
  • jebkādi miega traucējumi;
  • pazemināta apetīte;
  • aizkaitināmība;
  • fiziski simptomi – tādi kā galvas sāpes, vai muguras sāpes.

Atkarībā no simptomu daudzuma un izteiktības depresija tiek iedalīta vairākas epizodēs (formās) - no vieglas līdz smagai. Līdz pat 90% cilvēku depresija kombinējas ar neirotiskiem u.c. traucējumiem. Piemēram, depresija ar trauksmi, pēc dažādu autoru datiem, kombinējas līdz pat 80% cilvēku. Tas nozīmē, ka papildus depresijai raksturīgajām izpausmēm cilvēks sūdzas par trauksmei raksturīgu simptomātiku. Augsts risks depresijai kombinēties arī ar paniku.