Fakti un statistika par panikas lēkmēm

  • 2 līdz 4 no katriem 100 cilvēkiem cieš no panikas lēkmēm dzīves laikā. Biežāk no panikas lēkmēm cieš sievietes, nepatīkamos simptomus izjūt arī vīrieši, tomēr vīrieši retāk un neaktīvāk meklē palīdzību.
  • Panikas lēkmes ir negaidītu, intensīvu un biedējošu simptomu izpausmes.
  • Panikas lēkme ir reakcija uz iekšēju vai ārēju stresu.
  • Visbiežāk no panikas cieš cilvēki 18-40 gadu vecumā, bet tā var būt arī jaunākiem cilvēkiem un veciem cilvēkiem. Ļoti reti novērojama pēc 65 gadu vecuma.
  • Panikas traucējumu simptomi ir novēršami.  Visbiežāk un efektīvāk izmantotā palīdzības metode ir medikamentozā terapija un psihoterapija. Panikas lēkmes nav nolemtība, tās ir ārstējamas!
  • Piedzīvojot pirmo panikas lēkmi, visbiežāk cilvēki to saista ar fizisko veselību un nesaskata iespējamos psiholoģiskos cēloņus. Tomēr ļoti svarīgi sākotnēji ir apmeklēt ārstu un veikt atbilstošus izmeklējumus.
  • Līdz 30% cilvēku „glābiņu” meklē alkoholā, tomēr tas nav risinājums.
  • Starp 50-75% cilvēku ar panikas lēkmēm sāk izvairīties no sabiedriskām vietām, kas var radīt būtiskus sociālo funkciju traucējumus. Šajā gadījumā panikas lēkmes kombinēsies ar agorafobiju – bailēm iziet no mājas.
  • Ilgstoši ciešot no panikas lēkmēm, cilvēks neapzināti pats var tās izprovocēt – „bailes no bailēm”. Pastiprināta ieklausīšanās ķermeņa sajūtās var provocēt panikas lēkmi.
  • Laicīgi nesaņemot psiholoģisko palīdzību, cilvēks zaudē ticību ārstiem,-  „man zāles vairs nepalīdz, man ārstē nepareizo slimību”. Ar psihoterapijas metodēm panikas lēkmju simptomus var mazināt vai novērst, pēc nepieciešamības psihoterapiju kombinējot ar medikamentozu terapiju.
  • Ja ģimenē kāds cieš no panikas lēkmēm, pastāv liela iespējamība, ka tā tiks pārmantota.
  • Panikas lēkmes ietekmē ne tikai cilvēka sociālo dzīvi, bet arī attiecības ar tuviniekiem, nodarbinātību, ekonomisko stāvokli, domāšanu, sevis un pasaules uztveri.
  • Panikas lēkmi var provocēt (tikai daļā gadījumu) – pašpārliecinātības trūkums, dažu medikamentu lietošana, alkohola lietošana, hiperventilācija, stresaina situācija, atsevišķas slimības, u.c.