Mīti par depresiju

Šeit minēti populārākie mīti par depresiju, kas liedz objektīvi izprast šo slimību. Cilvēkiem ir vairāki kļūdaini uzskati, pat aizspriedumi par depresiju. Vārds depresija, viņam ir depresija nereti tiek lietots, lai aprakstītu kādu, kuram ir slikts garastāvoklis, kuram bijusi neveiksmīga diena, vai arī tā tiek apzīmēta cilvēka reakcija uz kādu neveiksmi. Katram cilvēkam ir brīži, kad viņš jūtas nomākts, skumjš vai izmisis un bieži vien, šis noskaņojums nav ilgstošs un mazinās pats par sevi. Tomēr, dažiem cilvēkiem šis emocionālais stāvoklis kļūst ilgstošs un pārtop par nopietnu slimību, - klīnisko depresiju.


Mīts: depresija nav īsta slimība.

Patiesība: Depresija jeb klīniskā depresija ir bieži sastopams psihisks traucējums. To raksturo dažādi simptomi, kas ilgst divas nedēļas vai ilgāk un ir tik smagi, ka tie ietekmē cilvēka dzīvi, tās kvalitāti un darbaspējas. Tipiskākie simptomi ir nomākts garastāvoklis, intereses vai prieka zudums, vainas vai zema pašvērtējuma sajūta, miega vai ēstgribas traucējumi, zems enerģijas līmenis un vājas koncentrēšanās spējas. Depresijas gaita var būt ļoti dažāda: tā var būt vienu reizi dzīvē vai arī atkārtoties vairākas reizes, tā var rasties pakāpeniski vai arī pēkšņi, tā var ilgt dažus mēnešus vai ilgāk. Nereti depresija kombinējas ar citiem traucējumiem, piemēram, trauksmes traucējumiem, ēšanas traucējumiem, apreibinošu vielu lietošanu, u.c., tad slimības gaita ir sarežģītāka un ilgstošāka.


Mīts: depresija ir gribasspēka trūkums, vājš raksturs.

Patiesība: depresija ir īsta slimība. Tipiskākie simptomi: nomākts garastāvoklis, nespēks, apātija, neticība sev, citiem un nākotnei, - tas nav rakstura vājums, emocionāla nenoturība, vājš gribasspēks, spītēšanās, utml., kā to nereti joprojām attiecina par depresijas simptomiem. Depresija ir slimība, turklāt nopietna, ar nozīmīgu pašnāvības risku vidēji smagas vai smagas depresijas epizodes gadījumā. Tikai ar vieglas formas depresiju cilvēks var tikt galā pats. Vidējas un smagas depresijas epizodes gadījumā noteikti ir jāapmeklē speciālists, nereti jālieto medikamenti.


Mīts: depresija un skumjas ir viens un tas pats.

Patiesība: Izteiktas skumjas bieži vien ir depresijas simptoms, tomēr, tas nav sinonīms depresijai. Skumjas ir īslaicīgas un pārejošas. Skumjas veido negatīva dzīves pieredze, atmiņas par šo pieredzi, bet tās uznāk un pāriet, mazinās. Tomēr depresija ir hronisks stāvoklis. Dziļās skumjas, kuras izjūt depresīvi cilvēki pašas no sevis nepāriet, turklāt, skumjas nav vienīgās negatīvās emocijas, kuras cilvēki ar depresiju izjūt. Cilvēki ar depresiju var justies iztukšoti, apātiski, trauksmaini un saspringti, tas būtiski apgrūtina vai pat apstādina ikdienas ritmu. 


Mīts: tā ir apkaunojoša psihiskās veselības pazīme. 

Patiesība: šī stigma ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki izvēlas nemeklēt palīdzību, cerot, ka visu pārvarēs saviem spēkiem. Tomēr, neviens pats neizvēlās saslimt ar depresiju. Tas ir sarežģīts psihiskais stāvoklis, kas ietekmē cilvēku bioloģiski, psiholoģiski un sociāli, depresija var piemeklēt jebkuru. 


Mīts: ar depresiju var saslimt tikai vāji, neizglītoti cilvēkiem.

Patiesība: ar depresiju var saslimt jebkurš cilvēks, gan vīrieši, gan sievietes, dažādā vecumā, neatkarīgi no iegūtās izglītības un sociālā stāvokļa. Ar depresiju var saslimt arī bērni, tiesa, daudz retāk nekā pieaugušie.


Mīts: depresiju izraisa kāds spēcīgs pārdzīvojums.

Patiesība: lai gan negatīva pieredze, traumējoši notikumi var un arī bieži izraisa depresijas epizodi, tomēr šī sakarība var arī nebūt. Kāds pārdzīvojums, piemēram, mīļotā cilvēka zaudēšana, šķiršanās liks cilvēkam justies skumjam, bēdīgam un iztukšotam, iespējams, pat ilgāku laika posmu, tomēr parasti tas ir pārejoši. Ja izteiktas skumjas, dzīvesprieka trūkumu, izvairīšanos no ikdienas aktivitātēm un citus uz depresiju attiecināmus simptomus cilvēks izjūt ilgāk par divām nedēļām, īpaši gadījumos, kad netika piedzīvots traumējošais notikums, tad ļoti ieteicams vērsties pie ārsta.


Mīts: depresija – tās ir tikai negatīvas emocijas.

Patiesība: Emocionālie simptomi bieži vien tiek uzskatīti par depresijas galveno iezīmi, bet tas neaprobežojas ar to vien. Daudzi, ar depresiju sirgstošie cilvēki, cieš no dažāda veida sāpēm ķermenī vai diskomforta sajūtu. Depresijas simptomi var izpausties arī kā nogurums, bezmiegs, ēstgribas izmaiņas, hroniskas muskuļu sāpes, sāpes krūškurvī. Apgalvojot, ka depresijas pazīmes ir tikai garastāvokļa izmaiņas, nomāktas emocijas, depresijas epizode netiek pienācīgi novērtēta vai pat palaista garām. Nereti, cilvēki, kuri slimo ar depresiju, piemēram, cieš no sāpēm ķermenī vai izmainītu ēstgribu, nogurumu un emocionālo diskomfortu izrāda tikai nedaudz.


Mīts: tikai sievietes slimo ar depresiju, īstus vīriešus tas neskar.

Patiesība: ar depresiju slimo arī vīrieši. Sievietēm depresiju diagnosticē biežāk, iespējams, tāpēc, ka depresijas simptomi ir „redzamāki” un sievietes aktīvāk meklē palīdzību. Nereti depresijas simptomus vīrieši mēdz izrādīt savādāk vai pat mēģina tos slēpt, radot kļūdainu priekšstatu par psihiskās veselības stāvokli. Pasivitāti meklēt palīdzību nosaka dažādi stereotipiski aizspriedumi – vīrieši nečīkst, kārtīgu vīrieti nekas neskar, kas es par vīrieti, ja nespēju pats pārvarēt grūtības… Tāpēc, depresija vīriešiem ir pat bīstamāka, jo vīrieši nereti izvairās no ārstēšanas, nereti lieto apreibinošas vielas, lai mazinātu depresijas simptomus, kā arī biežāk realizē pašnāvības mēģinājumus, ja viņu stāvoklis strauji pasliktinās. 


Mīts: depresiju manto no paaudzes uz paaudzi.

Patiesība: Lai gan pastāv ģenētiska predispozīcija depresijas attīstībai, risks ir relatīvi mazs – 10-15%. Agrīnākie pētījumi apgalvoja, ka depresija ir diezgan viegli pārmantojama, tomēr, jaunākie pētījumi to apstrīd. Tomēr, ja ģimenē tuvinieki ir slimojuši ar depresiju, cilvēks daudz ātrāk un precīzāk atpazīst depresijas simptomus un laicīgāk vēršas pēc palīdzības.


Mīts: depresija – tas ir uz mūžu!

Patiesība: depresija ir ārstējama! Pasaules Veselības organizācijai ir dati, ka 60 - 80% cilvēku pozitīvi reaģē uz medikamentu un psihoterapijas kombinēšanu ārstēšanas laikā. Tomēr, depresijas ārstēšana prasa laiku un atlabšana var aizņemt vairākus mēnešus. Kādi cilvēki piedzīvo tikai vienu depresijas epizodi mūžā, kādiem cilvēkiem depresijas epizodes mēdz atkārtoties. Atkārtotās epizodes ir iespējams savlaicīgāk pamanīt, līdz ar to, laicīgāk saņemt palīdzību.


Mīts: ja atklāšu kādam savas sajūtas, kļūs tikai sliktāk.

Patiesība: ir saprotams, ja cilvēks ilgstoši ir bijis piesardzīgs un slēpis slimības simptomus, par to ir grūti runāt, ir bailes atklāties. Tomēr noslēgšanās nepalīdzēs un tas nemazinās depresijas simptomus. Lielākoties izvairīšanās ir saistīta ar aizspriedumiem – ko par mani padomās, ko citi teiks, citi ir normāli… Atsakoties no šiem aizspriedumiem, ir daudz lielāka iespēja saņemt atbilstošu palīdzību, radīt līdzcilvēkos izpratni par notiekošo, saņemt atbalstu ārstēšanās procesā. Uzticēšanās, savu sajūtu atklāšana nepasliktinās emocionālo stāvokli. Gluži otrādi – ilgstoši ciešot un mēģinot visu paturēt pie sevis, emocionālā spriedze, bezpalīdzība un iztukšotības sajūta tikai pieaug. 


Mīts: visi pusaudži ir depresīvi, tā ir norma.

Patiesība: pusaudžu vecumā jaunieši nereti izjūt psihoemocionālā stāvokļa svārstības: garastāvokļa svārstības, nogurumu, gribasspēka trūkumu, skumjas, u.c. Īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību šo sajūtu rašanās kontekstam, sajūtu intensitātei un ilgumam. Ja simptomi novērojami vismaz divas nedēļas vai ilgāk, ļoti ieteicams vērsties pie speciālista (psihiatra, psihoterapeita, ģimenes ārsta). 


Mīts: depresiju ārstē tikai ar medikamentiem.

Patiesība: depresija katram cilvēkam izpaužas savādāk un tā nav slimība, kuru var izārstēt tikai ar zālēm. Jā, daudziem cilvēkiem ir jālieto antidepresanti, tomēr ieteicams to apvienot ar psihoterapijas apmeklēšanu. Vieglākas formas depresijas epizodes var ārstēt tikai ar psihoterapiju. Cilvēkiem ir tiesības izmēģināt dažādas ārstniecības metodes, līdz atrod piemērotāko.


Mīts: antidepresanti vai citi medikamenti būs jālieto visu mūžu.

Patiesība: depresijas ārstēšana ar medikamentiem ir pilnībā pielāgota katram cilvēkam un viņa simptomiem: daži medikamentus lieto īslaicīgi, citiem medikamenti jālieto ilgstoši un daži tos nelieto vispār. Medikamenti vienmēr tiek individuāli piemeklēti un noteikti individuālās devās. Efektīvākā slimības ārstēšana ir apvienojot psihoterapiju ar medikamentiem, ja tādi ir nepieciešami. 


Mīts: antidepresantus vai citus medikamentus lietot ir bīstami, tie padarīs par dārzeni.

Patiesība: katram cilvēkam depresijas ārstēšanai tiek piemeklēti atbilstošākie medikamenti. Diemžēl, lai cik labi šie medikamenti arī nebūtu, tiem mēdz būt blaknes. Visbiežākās antidepresantu blaknes ir galvassāpes, svīšana, reiboņi, sirdsklauves, miegainība, pieaug vai samazinās apetīte, u.c. Tomēr, parasti šīs blaknes ir pārejošas. Ja tas tā nenotiek un stāvoklis neuzlabojas, jāpiemeklē citi, atbilstošāki medikamenti. Ja antidepresanti tiek lietoti pēc ārsta nozīmētās shēmas, neveidojas pieradums, cilvēks saglabā savas personības iezīmes un uzlabo vai atjauno psihoemocionālo stāvokli.


Mīts: antidepresanti vai citi medikamenti rada atkarību.

Patiesība: antidepresanti neizsauc fizioloģisku atkarību, ja tie tiek pareizi lietoti pēc ārsta norādījumiem, atbilstošās devās un laikā. Tomēr, ilgstoši ārstējoties, cilvēkiem varētu rasties psiholoģiska atkarība – kas notiks, ja pārtraukšu zāles lietot, ja nu atkal paliks slikti? Ja radušās kādas bažas par iespējamo atkarību, bailes no medikamentu lietošanas pārtraukšanas vai, gluži pretēji, bailes uzsākt medikamentu lietošanu, par to noteikti jārunā ar speciālistu, lai iegūtu atbilstošu informāciju un izskaidrojumu.


Mīts: radinieks izārstējās no depresijas, lietošu tādus pašus medikamentus.

Patiesība: antidepresanti un citi medikamenti depresijas ārstēšanai ir recepšu medikamenti. Tas nozīmē, ka tie ir spēcīgas iedarbības vielas, kas kādam cilvēkam var palīdzēt, bet kādam nodarīt kaitējumu, ja tiek lietoti neatbilstoši. Lietojot citam cilvēkam izrakstītos antidepresantus, sekas var būt ļoti nopietnas. Noteikti nevajadzētu vadīties arī pēc dažādos forumos izteiktajos viedokļos – lietoju šīs zāles, ļoti palīdzēja vai nelietojiet šīs, tās padarīs par dārzeni… Medikamentu lietošanu nozīmē tikai speciālists, piemēram, ģimenes ārsts, psihiatrs, neirologs.