Veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīvā disfunkcija

Veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīvā disfunkcija ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, kas izpaužas ar tādiem simptomiem kā sirdsklauves, elpas tūkums, drebuļi, svīšana, sarkšana un bālums, reiboņi, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes sirdī, krūtīs. Fiziskās izjūtas nereti papildina panikas lēkmes - bailes nomirt vai sajukt prātā. Lai arī izjūtas ir ļoti reālas un nepatīkamas, šajā gadījumā simptomus rada nevis fiziska saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums.

Kāpēc reizēm lieto apzīmējumu distonija, reizēm disfunkcija? Būtībā tas nozīmē vienu un to pašu, atšķiras tikai nianses.

Distonija – nepareiza muskuļu spriedze, nepareizs tonuss (pārāk liela muskuļu spriedze).

Disfunkcija – kaut kas funkcionē nepareizi.

Somatoformi traucējumi - tiem raksturīgi fiziskie simptomi, kas parasti raksturīgi fiziskām slimībām vai ievainojumiem. Svarīgi - somatoformo traucējumu simptomiem neatrod noteiktu fizisko cēloni.

Somatisks simptoms – ķermenisks simptoms jeb simptoms, kurš saistīts ar kādu ķermeņa izpausmi. Piemēram, migrēnai raksturīgas galvas vai vienas galvas puses izteiktas sāpes.

Somatizēti traucējumi – daudzveidīgi un bieži mainīgi somatiski simptomi.

Hipohondrija - pārspīlētas, nepamatotas bažas par savu veselību.

 
Kāpēc tieši veģetatīvā distonija jeb kā darbojas veģetatīvā nervu sistēma?

Nervu sistēmu iedala vairākos veidos. Izšķir ne tikai centrālo un perifēro nervu sistēmu, bet arī somatisko un veģetatīvo nervu sistēmu.

Somatiskā nervu sistēma ir pakļauta mūsu gribai, un tā ir atbildīga par mūsu organisma šķērssvītroto muskuļu darbību. Piemēram, mēs varam „pavēlēt” sev pacelt roku.

Savukārt, veģetatīvo nervu sistēmu mēdz dēvēt arī par autonomo nervu sistēmu (grieķu valodā autos – pats, nomas – klejošana). Veģetatīvā nervu sistēma inervē iekšējos orgānus, dziedzerus un asinsvadus. Tā gandrīz nemaz nav pakļauta cilvēka gribai – par to liecina arī nosaukums - autonomā nervu sistēma. Veģetatīvā nervu sistēma mūs apkalpo automātiski, neatkarīgi no mūsu gribas. Piemēram, mēs nevaram sev „pavēlēt” pārtraukt sarkšanu vai strauji samazināt sirdsklauves. Šo nervu sistēmu pakļaut savai gribai var tikai pēc ilgstošas un neatlaidīgas trenēšanās.


Veģetatīvā nervu sistēma arī būtiski atšķiras no somatiskās nervu sistēmas. Veģetatīvo nervu sistēmu iedala 2 dažādās daļās – simpātiskā uz parasimpātiskā nervu sistēma. Arī šīs abas daļas darbojas autonomi un nav pakļautas cilvēka gribai.


Simpātiskā nervu sistēma parasti darbojas trauksmes jeb sasprindzinājumā situācijās.
Simpātiskās nervu sistēmas efekti ir:

  • sirdsdarbības paātrināšanās,
  • sirds muskuļa saraušanās spēka palielināšanās,
  • acu zīlīšu paplašināšanās,
  • gremošanas sulu produkcijas samazināšanās (arī siekalu),
  • bronhu paplašināšanās,
  • vielmaiņas procesu paātrināšanās,
  • muskuļu spēka palielināšanās un noguruma samazināšanās,
  • asinsvadu sašaurināšanās.

Katrs cilvēks ir jutis aprakstītos efektus, piemēram, stresa situācijās. Simpātiskā nervu sistēma cilvēka organismu sagatavo “cīņai vai bēgšanai”.

Raksturīgi, ka simpātiskās nervu sistēmas darbības aktivitāte ļoti izteikta ir vecumā no 16 līdz 20 gadiem. Šai laikā novēro simpātiskās nervu sistēmas iedarbību uz sirds – asinsvadu sistēmu. Jauniešiem bieži novēro:
  • sāpes sirds rajonā,
  • sarkšanu un bālēšanu,
  • ekstrasistoles jeb pārsitienus,
  • galvas reiboņus,
  • pat īslaicīgus samaņas zudumus.

Kļūstot vecākiem, simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte mazinās.

Bez tam simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte dienas laikā mainās. Tās aktivitāte augstāka ir dienas laikā, kad nepieciešama koncentrēšanās un stresa situāciju atrisināšana.

Parasimpātiskā nervu sistēma

Parasimpātiskās nervu sistēmas darbība ir pretēja simpātiskās sistēmas funkcijām. Tā veicina iekšējās atbildes reakcijas, kas saistītas ar miera un atpūtas stāvokli. Parasimpātiskā sistēma:
  • palēnina sirdsdarbību,
  • samazina sirds muskuļa saraušanās spēku,
  • sašaurina acs zīlītes,
  • sašaurina bronhus un bronhiolas,
  • palielina gremošanas sulu veidošanos,
  • samazina skeleta muskuļu spēku.

Tātad, visus iekšējos orgānus inervē gan simpātiskā, gan parasimpātiskā nervu sistēma. Taču šo sistēmu darbība ir pretēja. Parasimpātiskā nervu sistēma atbild par reakcijām miera un atpūtas laikā, bet simpātiskā – par reakcijām spriedzes situācijās.

Veģetatīvā distonija ietekmē asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu, izvadorgānu, dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību. Veģetatīvās nervu sistēmas svārstības var izraisīt nepatīkamas emocijas, stress, pārslodze, izdegšana, līdz ar šīm nervu sistēmas svārstībām cilvēks izjūt dažādas nepatīkamas ķermeņa reakcijas no vieglas līdz smagai formai, relatīvi īslaicīgas. Vieglākā formā tiek izjusta trauksme, baiļu sajūta, bet ir iespējams nomierināties, smagākā formā – panikas lēkme, kad ir ļoti spēcīgas bailes un apjukums, bezpalīdzības sajūta.

Tātad, veģetatīvā distonija var izpausties dažādi, lai arī simptomi ir līdzīgi, atšķiras to forma un intensitāte.

Slimību klasifikatorā SSK-10 trauksme, veģetatīvā distonija, agorafobija, sociālā fobija, utml. norādītas kā „Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi” tas izskaidro to, kāpēc minētajiem traucējumiem ir līdzīgi simptomi.

Parasti, pārdzīvojot pirmās nepatīkamās sajūtas, cilvēks meklē palīdzību pie ārstiem, jo domā, ka cieš no kādas saslimšanas, veic izmeklējumus. Tas ir ļoti svarīgi, izmeklējumi ir jāveic! Ir jāpārliecinās, ka izmeklējumi neuzrāda kādu kādu slimību un tikai tādā veidā ir iespējams pārliecināties, ka nepatīkamie simptomi saistīti ar psiholoģiskiem faktoriem, nevis kādu fizisku traucējumu (saslimšanu).
 
Veģetatīvā distonija un kognitīvi biheiviorālā terapija

Tā kā veģetatīvās distonijas simptomi saistīti ar paaugstinātu trauksmi (var izpausties arī kā sociālā fobija, agorafobija vai citi trauksmes traucējumi), reizēm pat ar panikas lēkmēm un depresiju, tad palīdzības sniegšana norit līdzīgā veidā, kā minēto traucējumu simptomu mazināšana, vadoties pēc tā, kādi ir cilvēku traucējošākie simptomi.