Pēctraumatiskā stresa traucējums PTST

Pēctraumas reakcijas attīstās pēc piedzīvota smaga un/vai ilgstoša traumatiska stresa. Traucējuma nosaukums „pēctraumatisks” norāda uz to, ka noteicošais traucējumā ir kāds notikums, piemēram: vardarbība, autoavārija, dabas katastrofas, ugunsgrēks, nelaimes gadījums, utml. Traumējošā notikuma laikā cilvēks pārdzīvo nāves briesmas vai kļūst par aculiecinieku citu cilvēku nāvei, pārciestas smagas fiziskas traumas vai vardarbības.Traumējošā situācija parasti notiek pēkšņi, negaidīti, tomēr uz pēctraumatiskā stresa sindromu var attiecināt arī ilgstoši notiekošu traumējošu situāciju, piemēram, karadarbība. 

PTST raksturo šādi simptomi:

  • pieredzētā notikuma atkārtota piedzīvošana ar spēcīgām emocionālajām sajūtām (bailes, trauksme, dusmas, bezpalīdzība, apjukums, u.c.)
  • izvairīšanās no vietām, cilvēkiem, situācijām, kas atgādina traumējošo notikumu
  • emocionāls sastingums, nav tikpat kā nekādu emociju, (sajūta, ka tas nav noticis ar mani)
  • spontānas, fragmentāras atmiņas par notikumu (flashback,- pēkšņi un biedējoši atmiņu uzplaiksnījumi)
  • vainas sajūta saistībā ar traumu  (kāpēc es izdzīvoju, bet viņi nē)
  • kauna sajūta (pēc piedzīvotas seksuālās, emocionālās vai fiziskās vardarbības)
  • atsevišķas izteiktas fizioloģiskas reakcijas (sirdsklauves, galvas reiboņi, roku trīce, slikta dūša)
  • miega traucējumi
  • ēstgribas traucējumi
  • citi simptomi (depresija, trauksme, u.c.)


Pēctraumatiskā stresa traucējums un kognitīvi biheiviorālā terapija

PTST ārstēšanā nereti apvieno psihoterapiju un medikamentu lietošanu.

Efektīvākie psihoterapijas virzieni pēctraumatiskā stresa traucējuma ārstēšanā ir: 

  • Kognitīvi Biheiviorālā terapija (KBT). No tās atvasinātie virzieni:
  1. Ilgstošas pieradināšanas terapija (prolonged exposure therapy)
  2. Kognitīvas procesēšanas terapiju (cognitive processing therapy)
  • Traumatiskās pieredzes pārstrādes psihoterapija – EMDR metode


Ilgstošas pieradināšanas terapijas mērķis ir palīdzēt cilvēkam emocionāli pārstrādāt traumu, iztēlojoties notikumu un aprakstot to skaļā balsī, ieskaitot domas, emocijas un fiziskās sajūtas, kas bija novērotas traumatiskā notikuma laikā.

Ilgstoša ekspozīcija iedarbojas tādā veidā, ka tā ļauj cilvēkam piedzīvot, ka trauksme mazinās bez izvairīšanās vai bēgšanas. Palīdz saprast, ka trauma vairs nav bīstama. Tiek strādāts ar emocijām, kuras atgādina traumu.Notikuma "pieradināšana" var notikt iztēlē vai izmēģinot kādas darbības realitātē. Piemēram, atsākt braukt ar automašīnu pēc autokatastrofas, iet garām vardarbības vietai, utml.). Tomēr tas neattiecas uz visu notikumu specifiku, piemēram, nav jāatgriežas karadarbības vietā, bet jāiemācās pierast pie karadarbību atgādinošiem trokšņiem. 


Kognitīvas procesēšanas terapija sākotnēji tika izstrādāta darbam ar izvarošanas upuriem, vēlāk to pielietoja arī citu traumējošu notikumu pārstrādē. Tā apvieno gan pieradināšanu pie traumējošā notikuma, gan arī veicina pārveidot notikuma radītos priekšstatus par sevi, citiem, pasauli.