Skip to content Skip to footer

Psihoterapija

Psihoterapija tiek izmantota, lai uzlabotu emocionālās grūtības un palīdzētu risināt dažādus traucējumus, kas būtiski un negatīvi ietekmē cilvēka ikdienu.

Psihoterapija ir saruna ar apmācītu psihoterapijas speciālistu, tiekoties individuāli – klātienē vai online/ attālināti. Šīs konsultācijas, kuras reizēm sauc par sesijām vai vizītēm,  sniedz iespēju padziļināti izpētīt savas grūtības, to iespējamos cēloņus, kā arī rast reālus risinājumus plašam psihiskās veselības traucējumu lokam, piemēram – depresijai, trauksmei, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, miega traucējumiem, u.c.

Parasti psihoterapijas process ir ilgstošs, noritot vairākas nedēļas, mēnešus vai gadus. To nosaka gan psihoterapijas virziens, gan katra individuālā klienta grūtības un iespējas tās risināt. Kognitīvi biheiviorālai terapijai vairāk raksturīgs ir vairāku nedēļu vai mēnešu terapijas ilgums.  

Ir psihoterapijas virzieni, kas piedāvā ne tikai individuālās konsultācijas, bet konsultē arī pārus vai visu ģimeni.  Atšķiras arī katrā psihoterapijas virzienā izmantotās metodes. Pārsvarā tā ir saruna, bet var izmantot arī mākslas, kustību, dažādu materiālu elementus. Kognitīvi biheiviorālajā terapijā, lai paaugstinātu psihoterapijas efektivitāti, izmanto arī dažādus mājas darbus (pierakstu veikšana, dažādi biheiviorāli/ ar uzvedību saistīti uzdevumi).

Parasti individuālās konsultācijas notiek vienu reizi nedēļā, tās ir 45 – 50 minūtes garas, ievērojot konfidencialitāti, ir brīvprātīgas.

Psihoterapijas speciālisti un psihoterapeiti

Psihoterapijas speciālisti un psihoterapeiti ir apmācīti un sertificēti profesionāļi kādā konkrētā psihoterapijas virzienā.  Daži profesionāļi strādā ar vienu psihoterapijas metodi, daži apgūst vēl vairākas papildus. Piemēram, kognitīvi biheiviorālo terapiju un shēmu terapiju.

No 2017. gada Latvijā Profesiju klasifikatorā tika iekļauta jauna profesija Psihoterapijas speciālists. Lielākoties psihoterapijas speciālistiem pamatizglītība ir klīniskais un veselības vai cita virziena psihologs. No 2020. gada 1. janvāra psihologs ir tiesīgs veikt profesionālo darbību, ja ir reģistrēts Psihologu reģistrā. Ārstu psihoterapeitu pamatizglītība ir ārsts.

Psihoterapijas apmācības notiek aptuveni 5- 6 gadus, iekļaujot teorijas un praktisko metožu apgūšanu, pašterapiju un supervīzijas. Arī pēc sertifikātā iegūšanas ir nepieciešams regulāri atjaunot profesionālās kompetences, apmeklējot seminārus, konferences un supervīzijas.

Psihoterapijas speciālista profesijai radniecīgas ir psihologa un psihiatra profesijas.

Psihologs ir speciālists ar augstāko izglītību psiholoģijā, kurš specializējies kādā no psiholoģijas virzieniem, piemēram, klīniskais un veselības psihologs, izglītības psihologs, militārais psihologs,-  konsultējot, veicot psiholoģisko izpēti, zinātniski pētniecisko darbu vai citu.
Psihiatrs ir speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību. Psihiatri konsultē gan dažādu psihisku saslimšanu gadījumos, gan arī situācijās, kad  cilvēks cieš no bezmiega, trauksmes, ilgstošas nomāktības.  Psihiatrs, atšķirībā no psihoterapijas speciālista, ir tiesīgs izrakstīt medikamentus, nozīmēt ambulatoru vai stacionāru ārstēšanu.


Ikdienas darbā pārsvarā izmantoju kognitīvi biheiviorālās terapijas metodes, papildinot tās ar shēmu terapijas metodēm, pieņemšanas un līdzcietības pret sevi terapijas metodēm, dialektiski biheiviorālās terapijas metodēm un apzinātības praktizēšanu.

Šeit neliels ieskats šajos psihoterapijas virzienos:

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir piemērota depresijas, veģetatīvās distonijas, panikas lēkmju, paaugstinātas trauksmes, u.c. traucējumu simptomu mazināšanā vai novēršanā. Tā balstās nevis uz kāda konkrēta notikuma analīzi, bet uz to, kā cilvēks ir uztvēris un sapratis notiekošo un, atbilstoši šai uztverei, juties un rīkojies.  Psihoterapijas speciālists palīdz novērtēt un pārveidot gan kļūdainās domas, gan disfunkcionālo uzvedību. Kognitīvi biheiviorālajai terapijai raksturīgs tas, ka tiek uzdoti mājasdarbi. Mājasdarbi palīdz uzturēt saikni starp sesijām, izvērtēt konkrētas sajūtas, veikt eksperimentus.

Pieņemšanas un līdzcietības pret sevi terapija – terapijas procesā cilvēks iemācās neizvairīties no savām emocijām, noliegšanas un cīnīšanās vietā, izvēloties tās pieņemt, kā arī atklāt, ka šīs spēcīgās emocijas ir piemērota reakcija uz noteiktām situācijām. Līdz ar šo izpratni,  cilvēks sāk pieņemt savas grūtības un kļūst motivētāks un drošāks veikt nepieciešamās izmaiņas (mainīt uzvedību), neatkarīgi no tā, kas notiek viņa dzīvē un kādas ir emocijas.

Dialektiskās uzvedības terapija (DBT) ir sarunu terapijas veids . Tā ir balstīta uz  kognitīvās uzvedības terapiju (KBT), taču tā ir īpaši pielāgota cilvēkiem, kuri izjūt ļoti intensīvas emocijas un nespēj tās regulēt. DBT mērķis ir izprast un pieņemt savas emocijas, apgūt prasmes tās pārvaldīt un kļūt spējīgākam ieviest pozitīvas pārmaiņas dzīvē.

Dialektisks – tas nozīmē mēģināt saprast, kā divas lietas, kas šķiet pretējas, var būt patiesas. Piemēram, sevis pieņemšana un uzvedības maiņa var šķist pretrunīga. DBT māca kā  sasniegt šos abus mērķus kopā.

Kāda ir atšķirība starp DBT un KBT?

  • KBT fokusējas uz to, lai palīdzētu mainīt nelietderīgus domāšanas un uzvedības veidus.
  • DBT arī palīdz mainīt nelietderīgus domāšanas un uzvedības veidus, tajā pašā laikā koncentrējas arī uz sevis pieņemšanu. DBT parasti ietver arī vairāk grupu darbu nekā KBT.

Apzinātība – tas  nozīmē spēt apzināties savas domas, emocijas, ķermeņa sajūtas un apkārtējo vidi. Apzinātība ietver arī pieņemšanu, – spēt pievērst uzmanību savām domām un emocijām, tās nevērtējot, nekritizējot un necīnoties ar tām.

Par apzinātības praktizēšanas efektivitāti ir veikti ļoti daudzi pētījumi. Rezultāti liecina, ka ir nozīmīgi ieguvumi dažādās garīgās veselības jomās, piemēram, palīdzot mazināt trauksmi, depresiju, “domu malšanu”, pārlieku spēcīgu emocionalitāti. Apzinātības praktizēšana palīdz uzlabot arī koncentrēšanās spējas, uzmanības noturēšanu, miega kvalitāti, u.c.

Ogre, Brīvības ielā 21,
2. stāvā pa labi

© 2024 lailakalnina.lv Visas tiesības aizsargātas. Jebkāda veida satura pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas stingri aizliegta.