Fakti par panikas lēkmēm
- 2 līdz 4 no katriem 100 cilvēkiem cieš no panikas lēkmēm dzīves laikā. Biežāk no panikas lēkmēm cieš sievietes, nepatīkamos simptomus izjūt arī vīrieši, tomēr vīrieši retāk un pasīvāk meklē palīdzību.
- Panikas lēkmes ir negaidītu, intensīvu un biedējošu simptomu izpausmes.
- Panikas lēkme ir reakcija uz iekšēju vai ārēju stresu.
- Visbiežāk no panikas cieš cilvēki 18-40 gadu vecumā, bet tā var būt arī jaunākiem cilvēkiem un veciem cilvēkiem. Ļoti reti novērojama pēc 65 gadu vecuma.
- Panikas traucējumi ir ārstējami. Visbiežāk un efektīvāk izmantotā ārstniecības metode ir medikamentozā terapija un psihoterapija. Panikas lēkmes nav nolemtība, tās ir ārstējamas!
- Piedzīvojot pirmo panikas lēkmi, visbiežāk cilvēki to saista ar fizisko veselību un nesaskata iespējamos psiholoģiskos cēloņus.
- Līdz 30% cilvēku „glābiņu” meklē alkoholā, tomēr tas nav risinājums.
- Starp 50-75% cilvēku ar panikas lēkmēm sāk izvairīties no sabiedriskām vietām, kas var radīt būtiskus sociālo funkciju traucējumus. Šajā gadījumā panikas lēkmes kombinēsies ar agorafobiju – bailēm iziet no mājas.
- Ilgstoši ciešot no panikas lēkmēm, cilvēks neapzināti pats var tās izprovocēt – „bailes no bailēm”. Pastiprināta ieklausīšanās ķermeņa sajūtās var provocēt panikas lēkmi.
- Laicīgi nesaņemot psiholoģisko palīdzību, cilvēks zaudē ticību ārstiem,- „man zāles vairs nepalīdz, man ārstē nepareizo slimību”. Ar psihoterapijas metodēm panikas lēkmes ir ārstējamas, pēc nepieciešamības kombinējot ar medikamentozu terapiju.
- Ja ģimenē kāds cieš no panikas lēkmēm, pastāv liela iespējamība, ka tā tiks pārmantota – apzināti vai neapzināti atdarinot uzvedību.
- Panikas lēkmes ietekmē ne tikai cilvēka sociālo dzīvi, bet arī attiecības ar tuviniekiem, nodarbinātību, ekonomisko stāvokli, domāšanu, sevis un pasaules uztveri.
- Panikas lēkmi var provocēt (tikai daļā gadījumu) – pašpārliecinātības trūkums, dažu medikamentu lietošana, alkohola lietošana, hiperventilācija, satraucoša situācija, atsevišķas slimības, u.c.